Jaunumi

Kurš ir svarīgs un kurš var?

     Par atbalstu ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām

Ikviens ir svarīgs, katrs ir sadzirdēts, Preiļi VAR - tik vienojoši un solidaritāti apliecinoši saukļi, kuri vārds vārdā sakrīt ar to, ko mēs domājam un sirdī ceram.

Šīs nedēļas beigās ir gaidāms svarīgs notikums - pašvaldību vēlēšanas, kas uz ilgāku laiku ietekmēs visu mūsu jaunā Preiļu novada iedzīvotāju kopdzīvi un sadzīvi. Vai arī pēc vēlēšanām visi tiks sadzirdēti, būs svarīgi un varoši?

Viduslatgales pārnovadu fonds 25. maijā uz sadarbības diskusiju aicināja jaunizveidojamā Preiļu novada deputātu kandidātus. No astoņiem deputātu kandidātu sarakstiem dalību diskusijā pieteica četru sarakstu politiķi – Maruta Plivda no “Latgales partijas” un “Jaunās Vienotības” apvienotā saraksta, Lauris Pastars no poltiskās partijas “Latvijas attīstībai”, Ainārs Určs no politiskās partijas “KPV LV” un Iveta Stare no “Apvienība Iedzīvotāji”, politiskās partijas “Latvijas Reģionu apvienība” un “Jaunās konservatīvās partijas” apvienotā deputātu kandidātu saraksta.

Diskusijā piedalījās arī vecāki, kas audzina bērnus invalīdus, ģimeņu atbalsta centra “Puķuzirnis” vadītāja Inese Matisāne, Riebiņu novada domes sociālā darbiniece ģimenēm ar bērniem Ilze Mičule un Viduslatgales pārnovadu fonda pārstāves.

Diskusiju rosināja vairāku gadu garumā ilgušais Viduslatgales pārnovadu fonda darbs – labdarības akcija “Piepildīt sapni” bērniem ar īpašām vajadzībām. Lai cik patīkami ir dāvināt, tomēr nākas saskarties ar sirdi plosošiem vecāku pieredzes stāstiem par savu bērniņu un viņa vajadzībām, kuras par dāvanu nenosauksi. Tās ir ikdienas lietas, kuras bērna dzīvi nedaudz atvieglotu un uzlabotu viņa dzīves kvalitāti. Arī šogad bija nepieciešams sagādāt matraci mazkustīgam bērniņam un diviem bērniem apmaksāt silto smilšu terapiju. Tas mudināja mūs spert nākamo soli – iestāties par šo ģimeņu interesēm, uzrunājot vietvaras politiķus, kas jau tuvākajā nākotnē būs lēmumu pieņēmēji nu jau krietni plašākā Preiļu novadā.

Pirms diskusijas veicām izpētes darbu, aptaujājot 9 vecākus un 4 speciālistus, lai noskaidrotu ģimeņu vajadzības un uzzinātu, kādu atbalstu vecāki vēlas sagaidīt no pašvaldības. Atkarībā no piešķirtās invaliditātes grupas un diagnozes bērniem un viņu ģimenēm tiek nodrošināts gan valsts, gan pašvaldības atbalsts. Tomēr ir vajadzības, kuras netiek apmierinātas, un ne vienmēr vecāki atrod risinājumu vai padomu, kā rīkoties, kur meklēt palīdzību. Gan speciālistu, gan vecāku intervijās izgaismojās līdzīgs skatījums.

Vecākiem pašiem pietrūkst:

● atbalsta personas vai grupas (domubiedru, mentora, padomdevēja, aprūpes asistenta, palīga ikdienā),
● laika (sev, ģimenei, citiem bērniem, citiem cilvēkiem),
● komunikācijas (saziņa, informācijas apmaiņa gan ar citiem, gan arī ar pašvaldību par atbalsta iespējām, pakalpojumiem).

Savukārt bērniem ar īpašām vajadzībām un/vai invaliditāti pietrūkst:

● komunikācijas iespēju ar citiem cilvēkiem (tās varētu risināt nodarbības dienas centrā, pasākumi, iespēja kaut uz laiku pavadīt laiku kopā ar citiem bērniem),
● dažādi specializēti pakalpojumi un ierīces (sākot no specifiskiem un samērā dārgiem terapiju kursiem un procedūrām līdz tehniskiem palīglīdzekļiem un medicīnas precēm),
● piemērotas mācību vides (nepieciešamība pēc lasīšanas programmām, lupām, brillēm, mācību materiāliem u.c. lietām),
● atbalsta personas (asistents, aukle, padomdevējs, pieejami speciālisti utt.).

Šobrīd vairāk vai mazāk sekmīgi tiek nodrošināts asistents mācību iestādē, taču ģimenēm nereti ir visai grūti piesaistīt asistentu ikdienai, jo šis darbs ir specifisks un maz apmaksāts. Pārsvarā par savu bērnu asistentiem ir pašu ģimenes locekļi vai ģimenei pietuvinātas personas. Bērnu komunikācijas vajadzību apmierināšanai un vecāku atelpas brīdim palīdzošs būtu dienas centrs vai kāds pieskatīšanas pakalpojums. Šobrīd vienīgi Preiļos ir pieejams dienas aprūpes centrs, bet tas ir pilngadīgajām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kas var paši par sevi parūpēties. Turklāt šis pašvaldības pakalpojums ir pieejams tikai 10 klientiem, - pašlaik esošā Preiļu novada iedzīvotājiem.

Jau vasarā Preiļu novada iedzīvotāju skaits dubultosies, mēs būsim ap 18 tūkstošiem iedzīvotāju, liela daļa no visiem dzīvo ārpus Preiļiem, lauku teritorijās, pagastu centros. Protams, ka vēlamies, lai visām ģimenēm ir iespēja būt pilntiesīgiem novada iedzīvotājiem, pēc iespējas piedalīties savas apkaimes kultūras, sabiedriskajā un saimnieciskajā dzīvē. Ir svarīgi, lai pašvaldības pakalpojumi un atbalsts ģimenēm ar bērniem invalīdiem, kam nepieciešama pilna laika aprūpe, būtu pieejams pēc iespējas tuvāk mājām, vai lai vismaz būtu iespēja nokļūt līdz vietai, kur sniedz pakalpojumu – vai tas būtu dienas centrs, speciālists, izglītības iestāde.

Visi diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka atbalsts un palīdzīgs plecs ģimenēm ir nepieciešams. Apgrūtinājumu rada tas, ka nav vienotas statistikas vai reģistra par ģimenēm vai bērniem, kurām atbalsts būtu vajadzīgs. Ja vien pati ģimene nemeklē palīdzību, datu aizsardzības likums no vienas puses pasargā vecākus un bērnus, no otras puses – pašvaldībai un pakalpojumu sniedzējiem grūti zināt t.s. reālo situāciju un plānot gan budžetu, gan pakalpojumus, gan atbalsta veidu. Par bērnu veselības stāvokli zina ģimenes ārsti, bet viņi nedrīkst sniegt datus. Sociālo dienestu redzeslokā biežāk nonāk ģimenes, kurām ir maznodrošinātās vai trūcīgās ģimenes statuss, vai ģimenes, kurās ir bērnam nelabvēlīgi augšanas apstākļi. Nereti ir tā, ka ģimene, ja vien invaliditāte bērnam nav acīmredzama, paliek pašvaldībai neredzama un nezināma, pat ja ikdienā pagastā nākas vienam otru satikt.

Viduslatgales pārnovadu fonda dati ir par tiem bērniem, kuri pēdējos 8 gadus ir bijuši dalībnieki labdarības akcijā “Piepildīt sapni” – tie ir 105 bērni no Preiļu, Līvānu, Vārkavas, Riebiņu un Aglonas novadiem. Ģimeņu atbalsta centrs “Puķuzirnis” sniedz silto smilšu terapijas pakalpojumu; šo pakalpojumu šajā pavasarī bez maksas saņem pārdesmit bērnu ar īpašām vajadzībām. Pakalpojums bērniem tiek sniegts sociālās palīdzības projektu ietvaros un naudu tam pārsvarā piesaista pašas biedrības. Daudzi vecāki maksā par terapiju vai meklē naudu paši. Līdzīgi kā ABA terapija, ko rekomendē bērniem ar autiskā spektra traucējumiem (tuvākā vieta, kur pakalpojums ir pieejams, ir Rēzekne), siltā smilšu terapija tepat Preiļos ir pieprasīts pakalpojums, kuram nav nedz valsts, nedz pašvaldības atbalsta.

Preiļu novada Labklājības pārvaldes redzeslokā ir 19 bērnu, kas saņem dažādus pakalpojumus, bet skaidrs, ka jaunajā novadā situācija jāapzina no jauna. Lauris Pastars uzsvēra, ka viss ir atkarīgs no pieprasījuma – varot veidot dienas centra filiāles pa visu novadu, ja vien ir pieprasījums. Ilze Mičule norādīja, ka pakalpojuma pieejamība ir atkarīga arī no transporta, jo ir ģimenes, kam nepieciešams atbalsts, bet tās dzīvo laukos, viensētās un pašiem sava auto nav. Gan Maruta Plivda, gan Iveta Stare uzsvēra izglītības iestāžu lomu un iekļaujošu vidi (piemēram, asistents, iespēja bērniem ar atšķirīgu veselības stāvokli mācīties, augt kopā) un pašas sabiedrības izglītošanu, kā arī komunikāciju starp pašvaldības iestādēm, pilsoniskajām organizācijām, ģimenēm. Savukārt, Ainārs Určs izklāstīja savu redzējumu par soļiem, lai ģimenes, kam tas nepieciešams, tiktu sadzirdētas un tās varētu baudīt sabiedrības kopējos labumus. Pirmkārt, jāuzlabo pašvaldības komunikācija ar šīm ģimenēm, atrodot un izmantojot ģimenēm ierastos kanālus (tai skaitā īsziņas telefonā, sociālajos tīklos, e-pastā). Otrkārt, nepieciešams, lai sociālais darbinieks uzraudzītu un palīdzētu vecākiem noorientēties iespēju piedāvājumā. Treškārt, svarīgi stiprināt pašvaldības darbinieku iespējas biežāk satikties ar ģimenēm viņu dzīves vietās. Ceturtkārt, dienas centrus, to filiāles izveidot tuvāk dzīvesvietai; kā arī rast iespēju izglītības iestādes nodrošināt ar palīglīdzekļiem bērniem ar īpašām vajadzībām.

Protams, katrai ģimenei ir savs unikālais stāsts un atrast vienādotu atbalsta shēmu, kas derētu katram, diez vai izdosies. Turklāt vēl viena mērķa grupa ir ģimenes, kurās aug t.s. mūžīgie bērni, proti, bērni, kuri kļūstot pieauguši, nekad arī nevarēs parūpēties par sevi, allaž būs kāda paspārnē. Ja bērniem vēl ir pieejama izglītības iestāde, tad sasniedzot pilngadību un novecojot vecākiem, cilvēks visdrīzāk nonāks sociālās aprūpes namā. Vienalga, kā vērtējam dzīvi aprūpes iestādē – kā labu vai vienkārši apmierinošu, tā nav vieta, kur mēs labprātīgi un ar prieku vēlamies doties.

Maija ziedonī skatoties nākotnē mēs, protams, gribētu uzburt vīziju par iekļaujošu, ikvienam draudzīgu dzīves vidi un sabiedrību, kur katra vajadzības tiek uztvertas nopietni, kur līdzcilvēki sniedz palīdzīgu roku un pašvaldības iestāde piedāvā aizvest, atvest, pieskatīt, samaksāt…jā, samaksāt…!? Dienas centrs tuvu dzīves vietai, pieejams transports, asistents vai palīgs ikdienā, bērnu īpašajām vajadzībām piemērota izglītības telpa un vide, palīglīdzekļi, kas padarītu dzīvi un mācīšanos sabiedrībā iespējamu un piemērotu visiem – tas viss maksā naudu. Vai varam cerēt un paļauties, ka jaunizveidotajā Preiļu novada ievēlētie politiķi lauzīs galvu, kā meklēt un budžetā paredzēt finansējumu ģimeņu un bērnu atbalstam? Ar četriem deputātu kandidātiem no uzrunātajiem Viduslatgales pārnovadu fondam ir parakstīts nodomu protokols, kas pēc būtības ir simbolisks politiskās gribas apliecinājums tam, ka vietējie lēmumu pieņēmēji iestāsies par ģimeņu, kurās aug bērns/i ar īpašām vajadzībām interesēm. Nodomu protokols paredz, ka deputāta kandidāts ievēlēšanas gadījumā, kļūstot par Preiļu novada domes deputātu, apņemas darīt visu pēc labākās gribas un sapratnes, lai rastu finansiālu un institucionālu atbalstu ģimenēm, kurās aug bērns/i invalīds un/vai bērns/i ar īpašām vajadzībām. Nodomu protokolu parakstīja Maruta Plivda, Ainārs Určs, Lauris Pastars un Anita Brakovska.

Jauns novads būs jauns izaicinājums mums visiem. Iedzīvotājiem būs daudz prasību un vajadzību, bet cerams, arī jaunas iespējas. Vietējai varai tas būs pārbaudījums sastrādāties iedzīvotāju interešu vārdā un gudri apsaimniekot uz pusi lielāko novadu. Un katru dienu savās domās atkārtot priekšvēlēšanu saukli, lai savos lēmumos vadītos pēc tā!

Gandrīz vai jāsaka “visi uz vēlēšanām!” Ja tas skan par daudz klišejiski, tad vismaz turēsim viens otru pie vārda un darīsim, ko katrs savā vietā spējam, lai dzīvot kopā ir labāk kā tikai ciešami.

Viduslatgales pārnovadu fonds iesniegs priekšlikumus par atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, Preiļu novada domei, - šobrīd top jaunizveidojamā Preiļu novada attīstības plānošanas dokuments.

Diskusiju ar deputātu kandidātiem Viduslatgales pārnovadu fonda Facebook kontā vēl vārēs noskatīties līdz jūnija vidum.

Raksts sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu par Latvijas valsts Kultūras ministrijas piešķirto finansējumu projekta ““Viduslatgales pārnovadu fonda veiktspējas un interešu aizstāvības stiprināšana” (2021.LV/NVOF/MIC/027/01) ietvaros. Rakstā ir atspoguļots vienīgi autores viedoklis.

Rakstu sagatavoja Viduslatgales pārnovadu fonda valdes locekle Evija Gurgāne.


Iesaki draugiem:   Draugiem.lv