No 7. līdz 11. oktobrim Viduslatgales pārnovadu fonda vadītāja Evija Gurgāne un ģimeņu atbalsta centra “Puķuzirnis” vadītāja Inese Matisāne bija daļa no dažādu Latvijas nevaldības organizāciju 20 pārstāvju delegācijas, kas devās finansiālās ilgtspējas izziņas braucienā uz vulkānu un ziemeļblāzmas zemi Islandi.

Ciemojāmies vairākās organizācijās, un katra veidoja noteiktu priekšstatu par Islandes valsti un nāciju. Amnesty International Islandes nodaļa un Sarkanā Krusta nodaļa deva priekšstatu par tiešo ziedojumu piesaisti izmantojot ārpakalpojumus – ziedojumu vākšana balstās uz telemārketinga iespējām un priekšrocībām, ko sniedz sociālie tīkli un e-saziņa, lai sakontaktētu ar potenciālajiem ziedotājiem.

Nacionālā kvīru* organizācija Islandē  deva priekšstatu par pilsonisko tiesību un brīvību attīstību. Kvīriem Islandē vairs nav jāapliecina un jāpierāda savas tiesības, valsts un pašvaldība sniedz dāsnu atbalstu, piemēram, izglītības programmas skolās tiek subsidētas. Islande ir otrajā vietā pasaulē tiesiskajā regulācijā attiecībā uz kvīriem (to var redzēt arī pilsētvidē, varavīksnes krāsas nevar nepamanīt). Taču kā teica organizācijas pārstāvis – kvīri šodien tiek pieņemti, bet naids ir nonācis līdz ienācējiem. Tas lika aizdomāties, ka pat pārticīgās valstīs sabiedrība cenšas saglabāt homogēnu vidi, un problēmu cēloņi tiek meklēti kādās “citādo” grupās. Vakar kvīri, šodien imigranti, rīt vēl kādi citi…

Kopumā ņemot islandieši ir devīgi ziedotāji, ziedošana un brīvprātīgais darbs caurauž šīs zemes kultūru. Kā gan lai tā nebūtu? – zemē, kurā visu laiku pastāv dabas stihiju un klimata radītie izaicinājumi, cilvēkiem ir jāturas kopā un jāpalīdz viens otram, tas ir izdzīvošanas jautājums. Sākumā mēs gan brīnījāmies, uzzinot, ka Islandes meklēšanas, glābšanas un traumatisma prevencijas asociācija kas darbojas nacionālā mērogā, kurai ir 93 vienības un 4500 glābēju visā valstī, darbojas uz brīvprātības principa. Taču tiekoties ar glābējiem, sapratām, ka tikai augsta pilsoniskā iesaiste palīdz glābt un nosargāt vienam otru un galu galā ir pamats valsts drošībai.

1918. gadā Islande ieguva neatkarību no Dānijas, un tas ir arī laiks, kad tika iegādāta pirmā glābšanas laiva. Kopš tā laika brīvprātīgo glābēju darbs ir pastāvīgs nacionāla mēroga fenomens. Organizācijas piesaista finansējumu ekipējumam, aprīkojumam, apdrošināšanai, mācībām, administrēšanai lielākoties no ziedotājiem, tikai nelielu daļu finansējuma nodrošina valsts. Ieņēmumus nodrošināšana pirotehnikas pārdošana pirms Jaungada svinībām (90% no pirotehnikas tirgus pārvalda glābēju organizācija, tā ir goda lieta pirotehniku Jaungada svinībām iegādāties pie glābējiem), Ziemassvētku eglīšu pārdošana un koku stādu pārdošana ar kampaņas saukli “Iesakņojies Islandē”. Ieņēmumus dod ikgada glābēju prototipu figūriņu-piekariņu tirdzniecība un pārstrādājamo atkritumu vākšana un pārdošana.

Sabiedrība lepojas atbalstīt glābēju darbu, glābēju darbs faktiski balstās pilsoniskajā līdzdalībā. Drošība tiek mācīta jau agri skolā, asociācijai ir arī jauniešu grupas, kurās var pievienoties bērni no 13 gadu vecuma, taču glābt dzīvības uztic pieaugušajiem brīvprātīgajiem vīriem un sievām. “Kurš postenis ir vissvarīgākais? Tas, kurš vistuvāk nelaimei”, teic viens no centrālā biroja darbiniekiem – tāpēc visām glābēju vienībām jābūt vienlīdz labi ekipētām un sagatavotām. “Mēs negribam, lai cilvēki nonāk nelaimē, bet mēs mīlam glābt” – tā saka vienības vadītājs Akranes, pilsētiņā netālu no Reikjavīkas. Glābēji ikdienā strādā dažādus darbus – ir pastnieki, veikalnieki, ainavu arhitekti, skolotāji, bet kad atskan briesmu signāls, viņi ir tiesīgi pamest darbus un doties glābt. Darba devēji un sabiedrība to saprot un pilnībā atbalsta. Tas arī parāda, ka islandieši kā nācija apzinās cilvēka dzīvību un drošību kā prioritāti.

Vizītes organizatori piedāvāja ideāli sabalansētu programmu, kurā vietējo organizāciju iepazīšana mijās ar gleznainās dabas izziņu un delegācijas savstarpējo tīklošanos un neformālu saskarsmi. Par dabas varenību, protams, būtu jāraksta atsevišķs stāsts, citreiz vārdi palika neizteikti, jo redzētā ainava ir pārāk atšķirīga no Baltijas jūras piekrastes. Islande ir auksta akmeņaina zeme ar lielu karstumu zem zemes virskārtas, šķiet tas ietekmē arī cilvēku raksturus, dzīves stāstus un izvēles.

Vizīti uz dabas pretstatiem iezīmēto valsti organizēja Aktīvo iedzīvotāju fonds Latvijā ar mērķi studēt ne-projektu un ārpus grantu finansējumu nevaldības organizāciju ilgtspējīgai darbībai. Mācību, ko guvām, var raksturot ar Amnesty International Islandes nodaļas vadītājas vārdiem: “Domā ārpus kastes, atceries, ka ziedojumu piesaiste prasa naudu, taču rīkojies, uzņemoties saprātīgu risku”.

*Kvīrs - persona, kas nav heteroseksuāla vai kuras dzimtes identitāte nesakrīt ar piedzimstot piešķirto.