2024. gada 27. aprīlī Roberta Mūka muzejā Galēnos četri Latvijas filozofi – Juris Vuguls, Elīna Apsīte, Gunārs Brāzma un Austra Apsīte klātesošos iesaistīja intelektuālā piedzīvojumā, aicinot ieklausīties spriedumos par mūsdienu pasaules komplicētību, neviennozīmīgām atbildēm uz sarežģītiem jautājumiem un domāšanas paradoksiem, ko izgaismo filozofiskā refleksija.

Diskusijas “Mantotā nākotne” centrālā ass bija ANO 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķi. Filozofi iztirzāja gan jēdzienu definēšanu, gan paradigmu, kādā šo mērķu uzstādījumi ir tapuši un ko tie ietver, vai tieši pretēji – ko atstāj aiz svītras vai ieliek iekavās. Arī klātesošie diskusijas klausītāji iesaistījās sarunā, vedinot izskaidrot jautājumus dziļāk.

Filozofu skatījums sasaucās dažos aspektos – ilgtspējīgas attīstības mērķi ir definēti antropocentriski (proti, izejot no cilvēka kā pasaules centra pozīcijām) un arī patērnieciski – pieņemot, ka visa dzīvā un nedzīvā pasaule ir neizsmeļams vai dažkārt limitēts resurss, kuru cilvēks izmanto, pārveido, pakļauj, tomēr ar nodomu, ka šis resurss un iespēja to pilnvērtīgi izmantot ir jāatstāj vismaz vienai paaudzei pēc mums.

Diskusijas dalībnieki bija vienprātīgi, ja tiešām vēlamies pieredzēt būtiskas pārmaiņas, nepietiek apzināties kopīgas vērtības vai izstrādāt aizvien labākus likumus un noteikumus, kas iemieso sabiedrības apņemšanos. Ir jāizmaina domāšanas veids un skatījums uz pasauli, kas ir komplicēti, jo domāšanas veida izmaiņas, kur liela ietekme izglītībai, prasa ilgāku laiku kā izveidot saules paneļu parku vai iestādīt mežu. Domāšanas paradigmai jāmainās, ja vēlamies pasauli ieraudzīt ne tikai kā resursu mūsu vajadzību apmierināšanai, bet mēs paši saskatītu savu dzīvi pasaules norišu kopsakarībās un pēc būtības atzītu sevi kā tikai daļu no dzīvības. Citiem vārdiem, mēs nevaram izmantot tradicionālas vai gadsimtiem pārmantotas metodes un pieejas, cerot sagaidīt jaunus, efektīvus problēmu risinājumus, taisnīgāku, godīgāku un iekļaujošāku pasauli.

Paldies galēnietei Roberta Mūka muzeja dibinātājai Martai Bindukai par aizraujošo vēstures notikumu stāstījumu, muzeja darbiniecēm par viesmīlīgo uzņemšanu!

Diskusiju organizēja Viduslatgales pārnovadu fonds un Roberta Mūka muzejs Galēnos, to finansēja C.S. Mott Fonds Polijas Filantropijas attīstības akadēmijas programmas "Globālie izaicinājumu vietējie risinājumi" projekta “Small steps count” ietvaros.

[ENG]

On April 27, 2024, at the Roberts Mūks Museum in Galeni (Preili county) four Latvian philosophers - Juris Vuguls, Elīna Apsīte, Gunārs Brāzma and Austra Apsīte, involved the audience in an intellectual adventure, inviting them to listen to judgments about the complexity of the modern world, ambiguous answers to complex questions and paradoxes of thinking, illuminated by the philosophical reflection.

The central axis of the "Inherited Future" discussion was the UN's 17 Sustainable Development Goals. Philosophers discussed both the definition of concepts and the paradigm in which these goal settings were created and what they include, or on the contrary - what is left behind or put in parentheses. The participants at the discussion also joined the conversation, prompting academics to explain the issues more deeply.

Philosophers' point of view echoed in some aspects - the goals of sustainable development are defined anthropocentrically (that is, starting from the positions of man as the center of the world) and also consumeristically - assuming that the entire living and non-living world is an inexhaustible or sometimes limited resource that man uses, transforms, exposes, however, with the intention that this resource and the opportunity to fully utilize it should be left to at least one generation after us.

The participants of the discussion were unanimous that if we really want to experience significant changes, it is not enough to be aware of common values or to develop better and better laws and regulations that embody the commitment of society. It is necessary to change the way of thinking and look at the world, which is complicated, because changing the way of thinking, where education has a big impact, takes longer than creating a solar panel park or planting a forest. The paradigm of thinking must change if we want to see the world not only as a resource for satisfying our needs, but we would see our own life in the interrelationships of world developments and in essence recognize ourselves as just a part of life. In other words, we cannot use traditional or centuries-old methods and approaches in the hope of expecting new, effective solutions to problems, a fairer and more inclusive world.

Discussion was organized by The Cross-Regional Fund of Mid Latgale, funded by the C.S. Mott Foundation under the Global Challenges Local Solutions Program run by the Academy for the Development of Philanthropy in Poland.